LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 8.
Pieņemts 15.10.2001.; prot. Nr. 5/1023.
Lēmuma pamats: LR Ārlietu ministrijas konsultācija.
Nosaukums eksprezidents atzīstams par latviešu literārās valodas vārdu, kaut arī vārdnīcās tas parasti nav atrodams. Termins eksprezidents attiecināms uz personu, kas kādā iepriekšējā posmā bijusi prezidenta amatā.
Pamatojums un komentārs
Parasti, nosaucot vai uzrunājot kādu personu, oficiālajā lietojumā izmanto amata nosaukumu, kas atbilst personas ieņemamajam amatam attiecīgajā brīdī. Taču ir situācijas, kad uz personu attiecina agrāk ieņemta amata nosaukumu vai uz noteiktu laiku piešķirta titula vai goda nosaukumu. Ja šāds nosaukums ir internacionālisms, latviešu valodā jau izmantots modelis, kurā pamatvārdam pievieno latīņu cilmes internacionālo elementu eks- (kas vienā no nozīmēm norāda uz ‘sakaru ar ko bijušu’): eksčempions, ekskaralis, eksministrs, eksrekordists.
Tomēr jāapzinās, ka latviešu literārajā valodā ir ierobežots skaits amata un goda nosaukumu vai titulu, kas saistās ar eks-. Plašāks šādu darinājumu lietojums attiecināms uz sarunvalodu.
Bez tam atkarībā no konteksta izmantojamas arī citas izteiksmes. Var teikt bijušais prezidents vai pat vienkārši — prezidents, īpaši, ja tekstā tiek minēts arī konkrētās personas prezidentūras laiks. Piemēram, var teikt un rakstīt: Latvijas valsts eksprezidents Guntis Ulmanis, Latvijas valsts bijušais prezidents Guntis Ulmanis. Savukārt, veidojot Latvijas prezidentu portretu galeriju, lietosim vārdu savienojumu Latvijas valsts prezidenti, Latvijas valsts un ministru prezidenti u. tml.
Uzrunas formas ir īpatnējs valodas lietojums, kurā vairāku konkrēta amata vai citu nosaukumu vietā mēdz lietot vispārinātas formas (piem., nevis: atslēdzniek!, santehniķi!, galdniek!, bet meistar!). Uzrunājot prezidentu, kaut arī bijušu, par piemērotu atzīstama uzruna prezident! vai prezidenta kungs!, protams, pievienojot etiķetē paredzētos ievadītājvārdus.
LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa
LZA TK zinātniskā sekretāre M. Ķirīte
