Piektdiena, 13. decembris   Šī ir funkcionējoša termini.lza.lv versija. Apmeklējiet arī Latvijas Nacionālo terminoloģijas portālu.
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 


PROTOKOLI

LZA TK protokols Nr. 9/1081 (18.12.2007)

08.01.2008

Sēde notiek 2007. gada 18. decembrī LZA Senāta sēžu zālē

Sēde sākas plkst. 14.00

Sēdē piedalās 11 dalībnieki (sk. protokola pielikumu Nr. 1)

Sēdi vada Valentīna Skujiņa

Protokolē Anita Ščucka

 

Darba kārtībā:

  1. Spēkratu motora teorijas un konstrukcijas terminu saraksta izskatīšana iespējamai apstiprināšanai.
  2. Dažādi.

Lai gan uz sēdi nav ieradušies vairāki dažādu nozaru speciālisti, bet tiešie speciālisti ir, sēdes vadītāja ierosina sēdi sākt un izskatīt paredzēto sarakstu. Citu viedokļu izzināšanai ar klāt neesošajiem saistīsimies elektroniski. 

Sēdes vadītāja atvainojas, ka terminu saraksts nav ticis izsūtīts ļoti laicīgi, bet vienlaikus norāda, ka vairums sarakstā iekļauto terminu jau apstiprināti LZA TK un publicēti biļetenos (33., 35. u. c.) un vārdnīcā (sk. 10 terminu vārdnīcu — «Lauksaimniecības tehnikas terminu vārdnīca, R., 1974), kur ietverti latviskie termini un to ekvivalenti krievu valodā (bez skaidrojumiem un vēl citu valodu ekvivalentiem). V. Skujiņa dod vārdu Spēkratu terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētājam J. G. Pommeram.

J. G. Pommers informē, ka saraksts ir daļa no četrvalodu vārdnīcas, kas tiek veidota apakškomisijā. Sarakstā iekļauti arī konstrukcijas termini, jo bez tiem motora teorijā nevar iztikt. J. G. Pommers pateicas recenzentiem — K. Vārtukapteinim un A. Ščuckai — par izteiktajām piezīmēm, no kurām vairums ņemtas vērā, kā arī citiem TK locekļiem, kas iepazinušies ar terminu sarakstu, jo īpaši E. Caunam, kurš iesūtījis iebildes. Atsaucoties uz K. Vārtukapteiņa izteiktajām šaubām par terminu motors un dzinējs savstarpēju jaukšanu, J. G. Pommers norāda, ka šajā sarakstā abi termini pirmo reizi skaidri nošķirti, resp., motors ir viens no dzinēja veidiem.

E. Cauna, kopumā raksturojot iesniegto terminu sarakstu, atzīst, ka tas sagatavots profesionāli, ļoti pārdomātas definīcijas, to izveidē paturēta domas skaidrība.

Pirms sēdei atlasīto terminu saraksta izskatīšanas sēdes dalībnieki diskutē par lietvārdu ar izskaņu -šana pārveidošanu īsākās formās — ar galotni -e (piem., sadegšanasadedze). E. Cauna pirms sēdes iesūtītajos komentāros norādījis, ka vairums šādu terminu nebūtu maināmi bez saskaņošanas ar citām nozarēm (piem., fizikā terminu sadedze nelieto). J. G. Pommers informē, ka jau pirms 40 gadiem termini ar īsajām formām (šaubu gadījumā atstājot abas formas) publicēti biļetenos un vārdnīcā un ka mēneša laikā pēc publicēšanas bija iespējams iesūtīt iebildumus. J. G. Pommers arī norāda, ka īsās formas jau nostabilizējušās nozares speciālistu un studentu lietojumā un ka tās ietvertas arī vispārlietojamās valodas vārdnīcās. Attiecībā uz saskaņošanu ar citām nozarēm tiek norādīts, ka arī mežzinātnē un stikla tehnoloģijā tiek lietots termins sadedzes siltums. Īsā forma dzese ļoti noderīga, darinot salikteņus, un arī LZA TK datubāzē AkadTerm ievietoti vairāki apstiprinātie termini ar terminelementu dzese. Termina formas attīstība no vārdkopas uz salikteni un no citas garākas formas uz (ja iespējams) īsāko, ir dabisks process, kurš uzskatāmāk notiek nozarēs, kurās aktīvi tiek pilnveidota terminu sistēma. Fizikā pēc B. Rolova ar terminu sistēmisku izstrādi nenodarbojas. E. Cauna atzīst, ka daudzos gadījumos īsās formas iebildumus nerada, tomēr ne visos, turklāt sarunvalodā šīs formas tiek lietotas, lai apzīmētu iekārtu (dzese, aizdedze). J. G. Pommers norāda, ka lietojums iekārtas nozīmē ir nepareizs (pareizi: dzeses iekārta, aizdedzes iekārta). A. Lauzis atzīst, ka daļēji piekrīt E. Caunas izteiktajiem iebildumiem (jo lietvārdiem ar galotni -e ir dažāda semantika), tomēr sekundāro nozīmju paradīšanās sarunvalodā nav pietiekams pamats, lai mainītos pamatnozīme. Dažādu nozīmju diferencēšanai terminoloģijā darināti dažādi termini (piem., spiede un spiedne, sviede un sviedne). K. Timmermanis atzīst, ka īsās formas ir noderīgas un ka arī enerģētikā tās tiek izmantotas, piem., sadale (nošķirot no sadalnes). V. Skujiņa norāda, ka teorētiski šis jautājums ir aplūkots un lietvārdi ar izskaņu -šana terminoloģijā vispār netiek skausti, tos patur, ja runa ir par procesu, norisi.

Sēdes dalībnieki apspriež termina atgāze(-es) lietošanu vienskaitļa/daudzskaitļa formā. J. G. Pommers norāda, ka šī nekonsekvence atspoguļojas arī krievu un angļu valodā, bet vajadzētu vienoties par principu latviešu valodā. Sēdes dalībnieki vienojas, ka pamattermins ir termins vsk. formā, lai arī tas ir vairāku gāzu maisījums.

Diskutējot par īpašības vārdu noteiktās un nenoteiktās galotnes izmantošanu terminoloģijā, tiek atzīts, ka šis jautājums jāskata atsevišķi, bet sarakstā ietverto terminu adiabātiskais process balsta sistēmisks lietojums (sal. ar izobāriskais process, izohoriskais process).    

Pēc iepriekš minēto jautājumu apspriešanas V. Skujiņa secina, ka par principu maiņu terminoloģijas darbā jārunā atsevišķā sēdē, un iebildumus, ierosinājumus strīdīgu jautājumu izskatīšanai lūdz iesūtīt TK vadībai līdz janvāra vidum. 

Izskatot atlasīto terminu sarakstu, tiek pieņemti šādi labojumi:

  • terminu abpusējas darbības dzinējs pēc A. Lauža ierosinājuma aizstāj ar terminu abpusdarbīgs dzinējs;
  • terminu aizkavējuma periods pēc E. Caunas ierosinājuma aizstāj ar terminu aizkaves periods (vienādojot ar IT terminoloģiju);
  • terminos atgāzu neitralizators un atgāzu toksiskums dsk. formu aizstāj ar vsk. formu (atgāzes);
  • no terminu sinonīmu rindas rokas iedarbināšana, rokiedarbināšana, manuālā iedarbināšana svītro pirmo terminu rokas iedarbināšana.

Termins pulsējošā eļļošana netiek mainīts, jo A. Ščuckas ieteiktais termins periodiskā eļļošana tiek lietots citā nozīmē un A. Lauža ieteikums pārtraukumainā eļļošana netiek atbalstīts.

Termins svariskā metode netiek mainīts, jo spēkratu teorijā tiek lietots arī termins tilpumiskā metode.

Termini sadedzes siltums un izpletes koeficients netiek mainīti, pret to protestu izsaka E. Cauna.

 

Balsojot par visu terminu sarakstu (417 termini), «par» balso 14 (9 sēdes dalībnieki un 5 locekļi elektroniskā balsojumā) un «atturas» — 1 sēdes dalībnieks (E. Cauna).

 

Sēde beidzas plkst. 16.30

 

Sēdes vadītāja V. Skujiņa

Sēdes protokoliste A. Ščucka


 Populārākie raksti
LZA TK protokols Nr. 5/1143 (05.06.2018)
LZA TK protokols Nr. 5/1136 (26.09.2017)
LZA TK protokols Nr. 7/1138 (05.12.2017)
Gramatikas kategoriju loma terminu sistēmas veidošanā
LZA TK protokols Nr. 3/1134 (11.04.2017)
LZA TK protokols Nr. 4/1135 (13.06.2017)
LZA TK protokols Nr. 1/1139 (09.01.2018)
LZA TK protokols Nr. 2/1140 (06.02.2018)
LZA TK protokols Nr. 4/1142 (10.04.2018)
LZA TK protokols Nr. 6/1137 (07.11.2017)