Definīcija:Ar likumu noteikts obligāts maksājams valsts vai pašvaldības budžetā, ko noteiktā apmērā (vadoties pēc nodokļu likmēm) un kārtībā iekasē no fiziskām un juridiskām personām. Pastāv tiešie un netiešie nodokļi. Tiešos nodokļus maksā no ienākumiem vai mantas, netiešie nodokļi ir ietverti preču vai pakalpojumu cenās.
Sk. arī ceļu nodoklis
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
28 Sociālie jautājumi
ENtax
LVnodoklis
RUналог
DESteuer
FRimpôt; contribution
Definīcija:Obligāts regulārs maksājums, ko valsts ar centrālo vai vietējo institūciju starpniecību iekasē no fiziskām vai juridiskām personām. Δ ir galvenie valsts, pašvaldību vai speciālo budžetu avoti. LR ir, piem., šādi Δ: iedzīvotāju ienākuma nodoklis, uzņēmuma ienākuma nodoklis, īpašuma nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis, muitas nodoklis, dabas resursu Δ, izložu un azartspēļu Δ, sociālais nodoklis u. c. Δ var iedalīt arī tiešajos nodokļos un netiešajos nodokļos. Katram Δ veidam tā likmi un maksāšanas kārtību nosaka valsts likumi.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENtax
LVnodoklis
RUналог; подать
DESteuer; Abgabe
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
LVnodoklis
RUналог
Juridisko terminu vārdnīca. LZA TK terminoloģija 8. — R., Liesma, 1970