EN predicative
LV predikatīvs lietv.
RU предикатив
DE prädikative Ergänzung; Prädikativergänzung
Definīcija: Sastata izteicēja pilnnozīmes daļa, kas latviešu valodā parasti ir nomens (lietvārds, īpašības vārds, skaitļa vārds) vai vietniekvārds, piemēram, Viņš ir gudrs, Tas ir viņš, un var būt arī lokāmais divdabis, piemēram, Darbs ir padarāms, apstākļa vārds, piemēram, Tas bija interesanti, vai nenoteiksme, piemēram, Dzīvot ir strādāt.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007