EN locative
LV lokatīvs
RU местный падеж; локатив
DE Lokativ
Definīcija: Locījums, kas izsaka vietu, laiku vai veidu, piemēram, latviešu valodā: kāpt kokā, braukt naktī, būt rados. ◊ nolūka lokatīvs; cēloņa lokatīvs; īpašības lokatīvs
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007