Definīcija: Visai tautai kopīgs polifunkcionāls valodas paveids, kas pamatojas tautas valodā, ir sabiedriski atzīts un ko runas un rakstu formā apzināti izkopj un veido valodas meistari un normē valodas speciālisti. Literārā valoda nodrošina sazināšanos starp dažādu dialektu runātājiem, tai ir galvenā loma oficiālajā lietojumā un saskarē ar citām valodām. ◊ literārās valodas normas
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
LVliterārā valoda
RUлитературный язык
Pedagoģijas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 13 — R., Liesma, 1978
LVliterārā valoda
RUлитературный язык
Valodniecība. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1978
