-
EN property
LV manta
RU имущество
DE Vermögen
FR bien; fortune
Definīcija: 1. Lietas, uz kurām fiziskai, juridiskai personai vai valstij ir valdījums, lietojuma un rīcības tiesības.
2. Dažādu materiālo vērtību kopums, kas kādam pieder.
3. Priekšmets, lieta ar noteiktu lietošanas vērtību.
Atkarībā no tā, kam Δ pieder, izšķir: privātpersonu Δ, uzņēmumu Δ, kolektīva Δ un valsts Δ. Noformējot uz Δ īpašuma tiesības, tā kļūst par īpašumu.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
-
EN property; possession
LV īpašums
RU собственность; имущество
DE Eigentum; Vermögen
FR propriété
Definīcija: Ekonomiska un juridiska kategorija, kas norāda uz tiesisku mantas valdījumu, mantas izmantošanas tiesībām, kā arī rīkošanās tiesībām ar to. Ir dažādi Δ veidi: mantiskais Δ (kustamais īpašums un nekustamais īpašums) un nemateriālais Δ, kā arī valsts īpašums, privātīpašums u. c.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
-
LV īpašums; manta
RU имущество
Krievu-latviešu celtniecības terminu vārdnīca — R., 1998
-
EN property; ownership; possession
LV īpašums
RU собственность; имущество; владение; достояние
DE Eigentum; Besitz
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
-
EN property; estate
LV manta I
RU имущество
DE Vermögen; Eigentum; Besitz
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
-
LV īpašums
RU имущество
Juridisko terminu vārdnīca. LZA TK terminoloģija 8. — R., Liesma, 1970
-
LV manta; īpašums
RU имущество
Juridisko terminu vārdnīca. LZA TK terminoloģija 8. — R., Liesma, 1970
-
LV nepamatoti iegūta manta
RU имущество; неосновательно приобретённое
Juridisko terminu vārdnīca. LZA TK terminoloģija 8. — R., Liesma, 1970
-
LV nepamatoti ietaupīta manta
RU имущество; неосновательно сбережённое
Juridisko terminu vārdnīca. LZA TK terminoloģija 8. — R., Liesma, 1970
-
LV nepamatoti saņemta manta
RU имущество; неосновательно полученное
Juridisko terminu vārdnīca. LZA TK terminoloģija 8. — R., Liesma, 1970
-
LV manta; mantība
RU имущество
DE Vermögen
Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca. — R., 1922
