EN intransitive verb
LV nepārejošs darbības vārds; intransitīvs verbs
RU непереходный глагол; интранситивный глагол
DE intransitives Verb
Definīcija: Darbības vārds, kurš nosauc darbību, kas saistīta ar subjekta fizisku vai garīgu stāvokli vai atrašanos telpā un nav vērsta uz objektu akuzatīvā, piemēram, gulēt, salt, skumt, nirt, krist.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007