Definīcija: Senslāvu rakstībā izmantots raksta veids, kas pēc alfabēta sastāva, burtu izkārtojuma, skaniskās nozīmes līdzīgs kirilicai, bet atšķiras burtu forma. Glagolicā ir 40 burtu. Glagolica plaši izmantota 9. gs. Morāvijā, no kurienes izplatījusies Bulgārijā un Horvātijā, kur lietota līdz 18. gs. beigām. Retumis izmantota arī senajā Krievijā.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
LVglagolica
RUглаголица
Valodniecība. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1978
