EN acute
LV akūts* (īp. v.); augstfrekvences (īp. v.)
RU высокий
DE hell
Definīcija: Fonoloģijā — tāds, kam raksturīga enerģijas koncentrēšanās skaņas spektra augšējās frekvencēs. Viena no fonoloģiskajām šķīrējpazīmēm. Piemēram, latviešu valodā patskanis . un patskanis ī [i] ir akūti [+ akūti].
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007