Definīcija:Plānošanas un projektēšanas metode, kas rada iespēju noteikt plāna rādītāju vai objektu, summējot vai savienojot tā atsevišķās, iepriekš aprēķinātās sastāvdaļas. Piem., darbalaika normu kādai operācijai var aprēķināt, summējot atsevišķām kustībām nepieciešamo normatīvo laiku.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
ENaggregation
LVagregēšana
RUагрегирование
DEAggregation
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995