Definīcija:Valodas vienības kā vispārinātas abstrakcijas (invarianta, ēmas) konkrētais īstenojums. Variantos mainās skaniskais sastāvs, forma, bet nemainās būtiskais, invariantais, saglabājas attiecīgās valodas vienības funkcionālās īpašības un nozīmes. Varianti var būt: fonētiski fonemātiski (apīnis — apinis, kiklops — ciklops), derivatīvi (čūlāt — čūlot, substantivācija — substantivizācija), gramatiski (nāksiet — nāksit, puse klases — puse no klases) u. c. ◊ valodas variants, morfēmas variants
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENversion; variant
LVvariants
RUвариант
DEVariante
FRvariante; version
Definīcija:Paveids; kāda plāna, projekta vai tehniska uzdevuma citāds risinājums.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENvariant, treatment
LVvariants
RUвариант
DEVariante; Behandlung
I. Liepa. Īsa biometrijas terminu vārdnīca (Biometrija, R., Zvaigzne, 1974)
36 Zinātne
LVvariants
RUвариант
Agronomijas terminu vārdnīca. Terminoloģija 9. — R., Zinātne, 1973.
56 Lauksaimniecība
LVvariants
RUизвод
LZA TK kartotēka
32 Izglītība un sakari
ENvariant
LVvariants
DEVariant
FRvariante
VVC izstrādātie transporta, infrastruktūras un sakaru termini
48 TRANSPORTS
ENoption
LVvariants
VVC izstrādātie aizsardzības, militārās zinātnes un bruņoto spēku termini