Definīcija:Vārdu (vārdu savienojuma komponentu, teikuma locekļu) savstarpējais izkārtojums, kam ir jēdzieniska un stilistiska nozīme, piemēram, Tur bija desmit cilvēku (noteikts skaits) — Tur bija cilvēku desmit (aptuvens skaits). ◊ tiešā vārdu secība (sk.); netiešā vārdu secība (sk.); brīvā vārdu secība (sk.); vārdu secības likumi
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
LVvārdu kārta
RUпорядок слов
Valodniecība. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1978