Definīcija:Personālo datoru papildierīce, kas no ciparu datiem ģenerē skaņu atveidojošus analogsignālus, izmantojot vai nu ciparanalogu pārveidotājus, vai frekvences modulēšanas mikroshēmas. Izmantojot ciparanalogu pārveidotāju, skaņas karte parasti nodrošina arī skaņas ieraksti ciparu formā, kā arī vada mūzikas instrumentus (piem., sintezatoru), kas pievienoti datoram, izmantojot saskarni MIDI.
LZA TK ITTEA terminu datubāze
64 Tehnoloģija
ENsound board
LVskaņas plate
RUзвуковая плата
Personālie datori. Angļu-krievu-latviešu skaidrojošā vārdnīca — R., Dati, 1998