Definīcija:Valodas, kurās dominē sintētiskas formas. Šajās valodās gramatiskās nozīmes galvenokārt izsaka vārda ietvaros ar paša vārda formām (izmantota afiksācija, iekšējā fleksija, uzsvars, supletīvisms u. tml.). Sintētiskās valodas var būt aglutinatīvas (piemēram, somu valoda) un fleksīvas (piemēram, latviešu valoda). Pie tipiskām sintētiskajām valodām pieder senās indoeiropiešu valodas — sanskrits, sengrieķu, latīņu, gotu, senslāvu valoda, no mūsdienu valodām lielā mērā sintētiskas ir, piemēram, latviešu, lietuviešu, čehu, krievu valoda.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
LVsintētiskās valodas
RUсинтетические языки
Valodniecība. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1978
LVflektīvās valodas; fleksīvās valodas; sintētiskās valodas