Definīcija:Nepamatoti apsūdzētas vai nopeltas personas labo īpašību atzīšana un goda atjaunošana; tiesību atdošana ar tiesas vai administratīvu lēmumu.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
LVreabilitācija
RUреабилитация
Juridisko terminu vārdnīca. LZA TK terminoloģija 8. — R., Liesma, 1970
12 Tieslietas
ENrehabilitation
LVreabilitācija
DERehabilitation
FRréhabilitation
Definīcija:Reabilitāciajs ir personas atjaunošana tiesībās vai - plašākā nozīmē - personas labā vārda un reputācijas atjaunošana. Reabilitācija ir personas atzīšana par nelikumīgi sodītu un līdz ar to nevainīgu.
VVC izstrādātie politikas, tiesību un valsts pārvaldes termini