Definīcija:Veids, kādā pedagogs organizē savu darbu, tostarp sadarbību ar izglītības guvējiem, lai sasniegtu iecerēto mērķi un īstenotu konkrētus izglītības un audzināšanas uzdevumus. Pedagoga darbības stils ir izteikti individuāls un atkarīgs no viņa psiholoģiskajām īpašībām, temperamenta, profesionālās kompetences, taču arī no izglītības iestādes darba organizācijas un kultūras, izglītības vadības u.c.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca