Definīcija:Mājsaimniecību, uzņēmumu, valstu relatīva neatkarība saimniecisko, pārvaldes u. c. jautājumu risināšanā.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENindependence
LVneatkarība; patstāvība
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.
24 Finanses
ENself-dependence; independence
LVpatstāvība
RUсамостоятельность
DESelbständigkeit
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
LVpatstāvība; patstāvīgums
RUсамостоятельность
Pedagoģijas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 13 — R., Liesma, 1978
28 Sociālie jautājumi
LVpatstāvība
RUсамостоятельность
Juridisko terminu vārdnīca. LZA TK terminoloģija 8. — R., Liesma, 1970
12 Tieslietas
ENindependence
LVpatstāvība; patstāvīgums
RUнезависимость; самостоятельность
DESelbstständigkeit/Selbständigkeit
FRindépendance; autonomie
Definīcija:Cilvēka rakstura iezīme, kas izpaužas kā neatkarība no citu cilvēku palīdzības, ietekmes savas dzīves organizēšanā, karjeras veidošanā u. tml.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENindependence; autonomy
LVpatstāvība; patstāvīgums
RUнезависимость
DESelbstständigkeit/Selbständigkeit
FRindépendance; autonomie
Definīcija:Pazīme, kas raksturo objektu, procesu, stāvokli vai darbības rezultātu kā brīvu un neatkarīgu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca