Definīcija:Periodiskās sistēmas IV grupas elements, atomnumurs 6, atommasa 12,011; pazīstams kopš senatnes. Zināmi septiņi izotopi, no kuriem divi ir stabili. Dabā sastopams dimanta, grafīta, ogles veidā; ogleklis ir augu un dzīvnieku organismu galvenā sastāvdaļa. To izmanto metalurģijā, elektrodu izgatavošanai, adsorbēšanai, ķīmiskajā rūpniecībā u. c. 1961. gadā Starptautiskajā ķīmiķu kongresā tika ieteikts oglekļa izotopu 12C ņemt par pamatu jaunai atommasu skalai (skābekļa skalas vietā). Radioaktīvo oglekli 14C izmanto par iezīmēto atomu fotosintēzes, vielmaiņas, organisko reakciju mehānisma u. c. pētījumos.
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989
36 Zinātne
LVogleklis
RUуглерод
Ķīmija. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1979
36 Zinātne
LVogleklis
RUуглерод
Ķīmija. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1979
36 Zinātne
LVogleklis
RUуглерод
Agronomijas terminu vārdnīca. Terminoloģija 9. — R., Zinātne, 1973.
56 Lauksaimniecība
LVogleklis
RUуглерод
Radioelektronikas, elektrosakaru, automātikas un skaitļošanas tehnikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 6 — R., Liesma, 1968
64 Tehnoloģija
LVogleklis
RUуглерод
Fizikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 5 — R., LVI, 1964