Definīcija:Īpašumtiesību iegūšana, beidzoties noteikta ilguma nepārtrauktam valdījuma laikam. Dēvē arī par pozitīvām noilguma tiesībām. Laika ierobežojums, pēc kura noteikta darbība, parāds vai noziedzīgs nodarījums zaudē spēku un nav iespējams prasīt atbildību. To dēvē arī par negatīvajām noilguma tiesībām. The American Heritage(r) Dictionary of the English Language, Fourth Edition
Eiropas Savienības terminu vārdnīca. — R., UNDP, 2004
10 Eiropas Savienība
ENprescription
LVnoilguma tiesības
VVC izstrādātie lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas rūpniecības termini