Definīcija:Lietvārda gramatiskā forma, kas norāda uz noteiktām tā semantiskajām un sintaktiskajām funkcijām vārdkopā vai teikumā. Latviešu valodā locījumu parasti izsaka ar galotni, piemēram, kok-s, kok-a, kok-am, kok-u.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
LVlocījums
RUперегиб
Krievu-latviešu celtniecības terminu vārdnīca — R., 1998
64 Tehnoloģija
ENfold
LVliekums; locījums
RUсгиб
DEFalz; Bruch
Latviešu-angļu-vācu-krievu poligrāfijas un izdevējdarba terminu vārdnīca — R., LITTA, 1995
32 Izglītība un sakari
ENfolding
LVlocīšana; locījums
RUфальцовка
DEFalzung
Latviešu-angļu-vācu-krievu poligrāfijas un izdevējdarba terminu vārdnīca — R., LITTA, 1995
32 Izglītība un sakari
LVlocījums
RUсгиб; фальцовка
Tekstilrūpniecības terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 15 — R., Zinātne, 1989
64 Tehnoloģija
LVlocījums
RUпадеж
Valodniecība. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1978