Definīcija:Vārda leksiskās nozīmes daļa — nozīmes pamatkomponenta uzslāņojums, kas izsaka runātāja emocionālo attieksmi vai norāda vārda lietojuma sfēru, piemēram, vārds čučēt izsaka pozitīvu attieksmi un lietojams sarunvalodā, vārds dusēt izsaka pozitīvu attieksmi un lietojams poētiskajā valodā.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007