Definīcija:Klausītiesprasmes daļa – indivīda izkopta māka apzināties klausīšanās mērķi, atbilstoši tam izvēloties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju, uztverot runātāja nolūku un klausīšanās laikā ievērojot kulturālu uzvedību. Klausītāja kultūra izpaužas kā ieinteresēta attieksme, neiejaukšanās un runātāja nepārtraukšana līdz runas beigām.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca