Definīcija:Jaunas konstrukcijas prece, esošās preces paveids, jauns, efektīvs tehnoloģiskais process, ražošanas paņēmiens, jauna vai uzlabota vadības metode utt. Δ pamats ir zinātnes attīstība, un tā ieviešana palīdz uzņēmumiem saglabāt un nostiprināt savu stāvokli tirgū, cīnīties pret konkurentiem, palielināt apgrozījumu, kā arī rada citas priekšrocības.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
Definīcija:Process un/vai rezultāts, kurā jaunradītu zināšanu un atklājumu gaitā veidojas jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas. Inovācija ietver vairākus savstarpēji saistītus posmus: jaunas zināšanas, pārliecināšanu par to ieviešanas vai pieņemšanas lietderīgumu, pieņemšanu vai noraidīšanu, īstenošanu jeb ieviešanu, apstiprināšanu un plašu lietojumu. Inovācijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produkcijā vai pakalpojumā, tostarp kā jauninājumi darba organizācijā vai mācību, studiju, pētniecības procesā.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENinnovation
LVinovācija; novitāte
DEInnovation
FRinnovation
Definīcija:action de concevoir de nouveaux moyens techniques de réalisation
VVC izstrādātie inženierzinātņu, tehnikas, rūpniecības un būvniecības un arhitektūras termini