Definīcija:In Windows-based computers, an account (such as a user, security group, device, or computer) that can be granted or denied access to resources.
Definīcija:1. Vienādība, pilnīga atbilstība, līdzība (piem., apstiprinājums tam, ka persona, kas griežas pie aizsargājamas datu sistēmas, ir tā, kurai tas atļauts). 2. Personas priekšstats par sevi, kas iegūts identificēšanas (2) rezultātā.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
LVtāpatība; identitāte; identiskums
RUтождественность
Krievu-latviešu celtniecības terminu vārdnīca — R., 1998
64 Tehnoloģija
ENidentity
LVidentitāte
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.
24 Finanses
ENidentity
LVidentitāte; identiskums
RUидентичность
DEIdentität
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
LVidentitāte
RUтождество
Matemātika. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1979
36 Zinātne
LVidentiskums; identitāte
RUтождественность; тождество
Juridisko terminu vārdnīca. LZA TK terminoloģija 8. — R., Liesma, 1970
12 Tieslietas
LVidentiskums; identitāte
RUидентичность
LZA TK kartotēka
32 Izglītība un sakari
LVidentitāte; tāpatība
RUтождество; идентичность
Fizikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 5 — R., LVI, 1964
36 Zinātne
LVtāpatība; identitāte
RUтождество
Fizika, matemātika, astronomija. LZA TK terminoloģija 2. — R., 1959
Definīcija:Pilnīga vienādība visos kritērijos, pazīmju atbilstība, arī tāpatība.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENidentity
LVidentitāte
RUидентичность; самосознание
DEIdentität
FRidentité
Definīcija:Sevis apzināšanās, priekšstats pašam par sevi un izjūta par savu pastāvēšanu un piederību kādai kopienai vai sabiedrības daļai. Identitāte kā garīgais veselums izveidojas un pastāv ilgstošā, stabilā, nepārtrauktā, bet reizē arī dinamiskā, fragmentētā, apstākļu un sakritību virzītā procesā. Cilvēka identitāti veido vairāku identitāšu kopums, kas rodas un mainās mijattiecībās ar sabiedrību, ar sociālajiem procesiem, saistībā ar uzskatu, pārliecības maiņu, arī ar izglītību un kognitīvajiem aspektiem. Parasti tiek nošķirta individuālā identitāte, t. i., dzimuma, vecuma un psiholoģiskie aspekti, un sociālā identitāte, t. i., reģionālie, etniskie, nacionālie, kultūras, valodas, atmiņas, vēstures, tradīciju, politiskie aspekti. Reizēm runā arī par profesionālo un biprofesionālo identitāti. Identitātes traucējumi, piemēram, krīze, sociālā statusa maiņa, fiziskās un garīgās pārmaiņas, ierobežojumi, var radīt nopietnus apdraudējumus garīgajai veselībai. Identitātes jautājumi kultūrā tiek aplūkoti, attiecinot tos ne tikai uz cilvēku, bet arī uz vidi un laiku.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENidentity
LVidentitāte
RUидентичность
DEIdentität
FRidentité
Definīcija:Formāli apliecināta, t. i., ar dokumentu pamatota, konkrēta cilvēka pozīcija kādā organizācijā. Piemēram, valsts pilsoņa identitāti apliecina pase, studenta identitāti apliecina studenta apliecība, lasītāja identitāti apliecina bibliotēkas lasītāja karte. Identitāti apliecinošos dokumentos vienmēr tiek norādīts cilvēka vārds un uzvārds.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENidentity
LVidentitāte
DEIdentität
FRidentité
VVC izstrādātie politikas, tiesību un valsts pārvaldes termini
12 TIESLIETAS
ENidentity
LVidentitāte
FRidentité - identification
Definīcija:skat. arī identification. 1/11/75
VVC izstrādātie aizsardzības, militārās zinātnes un bruņoto spēku termini