Definīcija:Aizdevums, kuru izsniedz bankas (parasti tās ir specializētas hipotēku vai zemes bankas, piem., Latvijā — Latvijas Hipotēku un zemes banka) pret ieķīlāto nekustamo īpašumu, kas ierakstīts zemesgrāmatā un kuram nav parādu. Aizņēmējam nekustamais īpašums ir jāapdrošina uz bankas vārda un polise jānodod tās glabāšanā. Δ visbiežāk ir ilgtermiņa aizdevums. Ieķīlāto īpašumu nevar pārdot (vai to var pārdot ar nosacījumu, ka jaunais īpašnieks pārņem parādsaistības). Ja Δ vai tā procenti netiek laikā samaksāti, ieķīlāto nekustamo īpašumu iegūst aizdevējs vai tas tiek pārdots izsolē.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENreal estate credit(IETEICAMS); housing loan(PIEĻAUJAMS); mortgage loan(PIEĻAUJAMS); building loan(PIEĻAUJAMS); loan on real estate(PIEĻAUJAMS)
LVnekustamā īpašuma aizdevums(IETEICAMS); aizdevums nekustamā īpašuma iegādei(PIEĻAUJAMS); aizdevums celtniecībai(PIEĻAUJAMS); hipotekārais kredīts(PIEĻAUJAMS); hipotekārais aizdevums(PIEĻAUJAMS)
Definīcija:Juridiska vienošanās par to, ka viens no līdzējiem aizdod naudu otram līdzējam, lai tās par šo naudu iegādātos pašumu, kurš kļūst par aizdevuma atmaksas garantiju. Tacis — Dictionary of Economic and Management Terms, European Commission, 1994
Sk. arī: credit
Eiropas Savienības terminu vārdnīca. — R., UNDP, 2004
Definīcija:A legal agreement whereby money is lent by one party to another to purchase property, the property acting as security for repayment of the loan.