Definīcija:Valoda, ko iemācās no dzimšanas; valoda, kurā ar bērnu runā vecāki, nododot dzimtas valodu nākamajai paaudzei. Parasti tā ir pirmā valoda, kuru apgūst agrā bērnībā mājās, ģimenē un kuru indivīds prot vislabāk. Cilvēkam var būt divas dzimtās valodas. ◊ dzimtās valodas apguve
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENnative tongue
LVdzimtā valoda
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.
Definīcija:Valoda, kuru bērns apgūst no dzimšanas. Parasti tā ir valoda, kas tiek runāta ģimenē. Ja ģimenē vecākiem ir atšķirīgas valodas un bērns jau kopš dzimšanas nonāk saskarē ar divām dažādām valodām, var uzskatīt, ka tās abas ir bērna dzimtās valodas.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENlanguage of origin
LVdzimtā valoda
VVC izstrādātie lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas rūpniecības termini
56 LAUKSAIMNIECĪBA
ENnative language
LVdzimtā valoda
VVC izstrādātie politikas, tiesību un valsts pārvaldes termini