Definīcija:Lielums, kas nosaka darbinieka darba intensitāti un kuru var izteikt kā darba daudzumu, kas darbiniekam jāveic laika vienībā, t. i., izstrādes normu. Laika daudzums, ko var patērēt izstrādājuma vienas vienības ražošanai, ir laika norma jeb darbalaika norma; darbgaldu skaits, kas jāapkalpo vienam strādniekam, ir apkalpes norma; vadāmo cilvēku vai objektu skaits ir vadības norma.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENwork norm
LVdarba norma
VVC izstrādātie sociālo jautājumu, socioloģijas un statistikas termini