Definīcija:Floras un faunas sabrukšanas produkti, kas veidojušies anaerobos apstākļos un kas sastāv no ūdens, minerālvielām, organiskiem savienojumiem. Dūņas izmanto lauksaimniecībā un dziedniecībā. Dūņu dziedniecība ir viena no senākajām ārstēšanas metodēm, pirmie to sāka izmantot senie ēģiptieši, izmantojot Nīlas upes dūņas. Latvijā lielākā nozīme ir dziednieciskajām kūdras dūņām Ķemeros (Slokas purvā), Baldonē (Pladu purvā) un Liepājā (Melnās Ālandes purvā). Vecākais Latvijas kūrorts ar kūdras dūņu dziedniecību ir Baldonē. Jūrmalas pilsētas ārstniecības iestādes var izmantot arī sapropeļa dūņas, kas atrodamas Kaņiera un Babītes ezerā un ir derīgas izmantošanai ārstniecībā.
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
28 Sociālie jautājumi
LVdūņas
RUил
Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas terminu vārdnīca — 2006
36 Zinātne
LVdūņas
RUил
Krievu-latviešu celtniecības terminu vārdnīca — R., 1998
64 Tehnoloģija
LVdūņas
RUил
Latviešu-krievu un krievu-latviešu ģeoloģisko terminu vārdnīca — R., LU, 1995
36 Zinātne
LVdūņas
RUил
Krievu-latviešu keramikas tehnoloģijas terminu vārdnīca — R., RTU, 1993
64 Tehnoloģija
LVdūņas
RUил
Tekstilrūpniecības terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 15 — R., Zinātne, 1989
64 Tehnoloģija
LVdūņas
RUил
Hidrometeoroloģijas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 12 — R., Zinātne, 1976
52 Vide
LVdūņas
RUил
Agronomijas terminu vārdnīca. Terminoloģija 9. — R., Zinātne, 1973.