Definīcija:A device used on communications circuits that decreases distortion by amplifying or regenerating a signal so that it can be transmitted onward in its original strength and form. On a network, a repeater connects two networks or two network segments at the physical layer of the ISO/OSI reference model and regenerates the signal.
Definīcija:Datoru tīkla ierīce, ko izmanto, lai reģenerētu pārraides procesā izkropļotos analogsignālus un ciparsignālus. Analogsignālu atkārtotāji tikai pastiprina saņemto signālu, bet ciparsignālu atkārtotāji parasti atjauno saņemto signālu tā, lai tas būtu iespējami tuvs oriģinālam. Datu pārraides tīklos atkārtotāji var arī retranslēt ziņojumus starp apakštīkliem, kuros izmantoti dažādi protokoli vai kabeļu tipi. Centrmezgli, retranslējot saņemtos ziņojumus visiem tiem pievienotajiem datoriem, izpilda arī atkārtotāju funkcijas.
LZA TK ITTEA terminu datubāze
64 Tehnoloģija
ENrepeater
LVatkārtotājs
RUповторитель
Definīcija:Ierīce datoru tīklā, kas pastiprina un reģenerē datu signālu, lai palielinātu pārraides attālumu starp stacijām vai tīkla segmentiem.
Datu pārraides un apstrādes sistēmas. Angļu-krievu-latviešu skaidrojošā vārdnīca — R., SWH, 1995
64 Tehnoloģija
LVatkārtotājs
RUповторитель
Radioelektronikas, elektrosakaru, automātikas un skaitļošanas tehnikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 6 — R., Liesma, 1968
64 Tehnoloģija
ENrepeater
LVatkārtotājs
VVC izstrādātie transporta, infrastruktūras un sakaru termini