EN habitual aspect
LV paraduma veids; habituāls veids
RU хабитуальный вид*
DE modus habitualis
Definīcija: Veids, kas izsaka regulāru, ierastu darbību, piemēram, latviešu valodā habituāla veida nozīme ir darbības vārdam teikumos Mēs ik nedēļas nogali ejam uz teātri; Mana meita labi zīmē.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007