Definīcija:Nepieciešamība pēc kaut kā, tas, bez kā nevar iztikt, kas trūkst. Cilvēku Δ pēc savas dabas ir neierobežotas, daudzveidīgas un mainīgas. Δ var apmierināt ar dažādām precēm vai pakalpojumiem, tās ir atkarīgas no cilvēku vispārējā dzīves līmeņa, sociālās un kultūras sistēmas (piem., rietumu civilizācija vai islama valstis), piederības kādai sociālai grupai, kā arī no ģeogrāfiskiem apstākļiem, personas individuālām īpatnībām u. c. nosacījumiem. Δ var iedalīt, piem.: 1) eksistences Δ (piem., ēdiens, apģērbs) un luksusvajadzības (rotaslietas u. c.); 2) atklātās Δ (piem., pēc siltā ūdens) un slēptās Δ (kas ir jārosina, piem., lietot kredītkartes); 3) individuālās Δ (personiskais dzīvoklis) un kolektīvās Δ (cīņa pret noziedzību u. c.). Δ var iedalīt arī materiālās un nemateriālās, fiziskās un garīgās u. c. Δ.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENneeds; requirements; wants
LVvajadzības
RUнужды; потребности
DEBedürfnisse
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
LVprasības; vajadzības
RUпотребность
DEBedürfnis
Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca. — R., 1922
36 Zinātne
ENnecessities; requirements
LVvajadzības
RUпотребности; нужды
DEBedürfnisse
FRbesoins
Definīcija:Faktoru kopums, kas nepieciešams dzīves vai darbības nodrošināšanai. Vajadzības var būt visdažādākās: fizioloģiskas, psiholoģiskas, emocionālas, sociālas, materiālas u. tml.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca