Definīcija:Cilvēku darbības mazskarta un mazpārveidota teritorija, kurā tiek nodrošināta dabisko procesu netraucēta attīstība, lai aizsargātu un izpētītu retas vai tipiskas ekosistēmas. Rezervātu aizsardzībai izveidotas vairākas funkcionālās zonas — stingrā režīma, regulējamā režīma zona un buferzona. Dabas rezervātos aizliegta saimnieciskā darbība, to apmeklēšana ir pieļaujama ar speciālām atļaujām. Latvijā: Grīņu, Moricsalas, Krustkalnu un Teiču dabas rezervāts.
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
28 Sociālie jautājumi
LVdabas rezervāts; dabas saudzējums
RUприродный заповедник
Krievu-latviešu celtniecības terminu vārdnīca — R., 1998
64 Tehnoloģija
ENnatural site; natural preserve (US)
LVdabas piemineklis; dabas rezervāts
RUпамятник природы
DENaturdenkmal
Muzeoloģijas terminu vārdnīca — R., Latvijas Muzeju asociācija, 1997
LVdabas rezervāts(IETEICAMS); savvaļas dzīvnieku rezervāts(PIEĻAUJAMS); medību liegums(PIEĻAUJAMS); medījamo dzīvnieku rezervāts(PIEĻAUJAMS); biosfēras rezervāts(PIEĻAUJAMS); savvaļas augu rezervāts(PIEĻAUJAMS); dabas parks(PIEĻAUJAMS)
FRréserve naturelle(IETEICAMS); site naturel protégé(PIEĻAUJAMS); réserve de flore(PIEĻAUJAMS); réserve de la biosphère(PIEĻAUJAMS); réserve de gibier(PIEĻAUJAMS); réserve de faune(PIEĻAUJAMS); parc naturel(PIEĻAUJAMS)
Definīcija:Teritorija, kura ir aizsargājama un tiek pārvaldīta, lai saglabātu kādu noteiktu dzīvotnes tipu un tā floru un faunu, kas bieži vien ir reta un apdraudēta.