Definīcija:Mācību veids, kurā prasmju apguves nolūkā objektu, parādību aizstāj ar modeli vai procesu, t. i., ar realitātes atdarinājumu, lai indivīds vingrinātos kontrolētā, drošā vidē. Simulācijas rada autentisku situāciju, piemēram, konfliktsituācijas risināšanu lomu spēlē vai virtuālajā realitātē, vai vietu, piemēram, pilota kabīni, vai objektu, piemēram, manekenu ar dzīvību imitējošām iespējām.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca