Definīcija:An isolated group within an organizational structure that has little to no interaction with other groups, often leading to a lack of collaboration and other negative outcomes.
Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas terminu vārdnīca — 2006
36 Zinātne
ENinsulator
LVizolators
Latviešu-angļu enerģētikas un elektrotehnikas vārdnīca — 2006
64 Tehnoloģija
LVizolators
RUизолятор
Krievu-latviešu celtniecības terminu vārdnīca — R., 1998
64 Tehnoloģija
ENquarantine
LVizolators
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.
24 Finanses
LVizolators
RUизолятор
Krievu-latviešu keramikas tehnoloģijas terminu vārdnīca — R., RTU, 1993
64 Tehnoloģija
LVizolators
Definīcija:1. Viela vai materiāls, kas praktiski nevada elektrību. Pazīstamākie izolatori ir porcelāns, stikls, gumija, dažādas plastmasas. Par izolatoru sauc arī dielektriķus. 2. Izstrādājumi, ko izmanto, piemēram, elektriskajā instalācijā, aparatūrā u. c., lai novērstu elektriskā kontakta rašanos vietās, kur tas nedrīkst būt.
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989
36 Zinātne
LVizolators
RUизолятор
Medicīna. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1979
36 Zinātne
LVizolators
RUизолятор
Lauksaimniecības tehnikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 10 — R., Zinātne, 1974
56 Lauksaimniecība
LVizolators
RUизолятор
Radioelektronikas, elektrosakaru, automātikas un skaitļošanas tehnikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 6 — R., Liesma, 1968
64 Tehnoloģija
LVizolators
RUизолятор
Fizikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 5 — R., LVI, 1964
36 Zinātne
LVizolators; nevadītājs
RUизолятор; непроводник
Fizika, matemātika, astronomija. LZA TK terminoloģija 2. — R., 1959