Definīcija: Cilvēku darbības mazskarta un mazpārveidota teritorija, kurā tiek nodrošināta dabisko procesu netraucēta attīstība, lai aizsargātu un izpētītu retas vai tipiskas ekosistēmas. Rezervātu aizsardzībai izveidotas vairākas funkcionālās zonas — stingrā režīma, regulējamā režīma zona un buferzona. Dabas rezervātos aizliegta saimnieciskā darbība, to apmeklēšana ir pieļaujama ar speciālām atļaujām. Latvijā: Grīņu, Moricsalas, Krustkalnu un Teiču dabas rezervāts.
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
LVdabas rezervāts; dabas saudzējums
RUприродный заповедник
Krievu-latviešu celtniecības terminu vārdnīca — R., 1998
ENnatural site; natural preserve (US)
LVdabas piemineklis; dabas rezervāts
RUпамятник природы
DENaturdenkmal
Muzeoloģijas terminu vārdnīca — R., Latvijas Muzeju asociācija, 1997
LVdabas rezervāts
RUприродный резерват
Hidrometeoroloģijas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 12 — R., Zinātne, 1976
