Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: 1. Zemes gāzu apvalks, ko veido aptuveni 20 dažādu gāzu maisījums. Tā galvenās sastāvdaļas ir slāpeklis (78%), skābeklis (21%), ūdens tvaiki, oglekļa dioksīds. Atmosfēras ārējā robeža ir nosacīta, jo tā, pakāpeniski retinoties, pāriet starpplanētu telpā. Par atmosfēras ārējo robežu nosacīti pieņem 3000 km attālumu no zemeslodes virsmas. Atmosfēras cirkulācija rada laikapstākļu maiņu, noturīgās cirkulācijas īpatnības veido klimata atšķirības. Mūsdienās viena no svarīgākajām globālajām problēmām ir atmosfēras aizsardzība pret piesārņojumu, tās tīrības un gāzu līdzsvara saglabāšana.
2. Apkārtējo apstākļu (vide, cilvēku noskaņojums u. c.) kopums. Vide, kura ietekmē patērētāja vēlmi pirkt produktu. Atmosfēra īpaši nozīmīga ir viesmīlības sektora uzņēmumos, jo atmosfēra ietilpst produkta struktūrā, bieži vien palīdzot virzīt produktu noteiktā mērķtirgū.

Definīcija: 1. (ģeofizikā) Zemes vai kāda cita debess ķermeņa gāzes apvalks. Jo tālāk no Zemes, jo mazāks ir tās blīvums. Aatmosfēras atliekas sastopamas pat vairāku tūkstošu kilometru attālumā no Zemes. Zemes atmosfērai raksturīga slāņaina struktūra. Galvenie slāņi ir: troposfēra (līdz 17 km augstumam), kurā koncentrēti līdz 80% no atmosfēras masas; stratosfēra (17–40 km); mezosfēra (40–80 km); jonosfēra (80–1000 km); eksosfēra (virs 1000 km).
2. Ārpussistēmas spiediena mērvienība. Izšķir normālo un tehnisko atmosfēru. Normālā jeb fizikālā
atmosfēra (atm) ir tāds spiediens, ko līdzsvaro 760 mm augsts dzīvsudraba stabs, ja temperatūra ir 0 °C. Tehniskā atmosfēra (at) ir spiediens, kāds rodas, ja uz 1 cm² lielu virsmu darbojas 1 kgf liels spēks. 1 at = 0,968 atm. 1 atm = 101325 Pa; 1 at = 98 066,5 Pa.