Definīcija: Relatīva logaritmiskā vienība, kas skaitliski vienāda ar divu vienāda nosaukuma fizikālu lielumu attiecības decimāllogaritmu. Divu enerģiju vai jaudu līmeņu starpība ir 1 B, ja to attiecības decimāllogaritms ir 1, t. i., ja attiecīgie lielumi atšķiras 10 reižu. Praksē (elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā) parasti lieto decibelu (1 dB = 0,1 Β). Nosaukts Α. Bella vārdā.
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989
