Definīcija:Teorija, kurā pamatota tēze, ka cilvēkam piemīt daudzveidīgi intelekti: lingvistiski verbālais intelekts, loģiski matemātiskais intelekts, vizuāli telpiskais intelekts, muzikālais intelekts, ķermeniski kinestētiskais intelekts, naturālistiskais intelekts (spējas uztvert un saprast dabu), interpersonālais intelekts (spējas saprast citus), intrapersonālais intelekts (spējas saprast sevi) un eksistenciālais intelekts (spējas saprast filozofiskus, eksistenciālus jautājumus). Teorijas autors ir Hovards Gārdners (Howard Gardner). Izglītības uzdevums ir attīstīt visus cilvēka intelektus, taču noteikta intelekta veida vai veidu dominēšana nosaka to, kā cilvēks efektīvāk apgūst informāciju, mācās. Piemērojot pedagoģisko procesu dominējošajam cilvēka intelekta veidam vai veidiem, iespējams uzlabot mācīšanās kvalitāti, ieteikt karjeras virzību.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca