Definīcija:1. Modelis vai bāze salīdzināšanai, mērīšanas kritērijs, paraugs. 2. Noteiktam mērķim nepieciešamā vai vēlamā kvalitātes pakāpe. 3. Kuģniecībā — kokmateriālu kravu mērīšanas vienība. 4. Sistēma, ko sauc par valūtas Δ un pēc kuras valdība nosaka valsts pamatvalūtas vienības vērtību atbilstoši noteiktam dārgmetāla (parasti zelta) svaram, citas valsts valūtas vienību daudzumam vai vairāku valstu valūtu kombinācijām. Pēc lietojuma plašuma izšķir: starpvalstu, valsts un uzņēmumu Δ. Latvijas nacionālos Δ būvniecības u. c. jomās apstiprina Latvijas Nacionālais standartizācijas un metroloģijas centrs vai citas atbilstošās iestādes, un tie nedrīkst būt pretrunā ar Eiropas Standartizācijas komitejas un Eiropas Elektrotehnisko standartu komitejas Δ prasībām.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENnorm; standard
LVnorma
RUнорма
DENorm
FRstandard; norme; règle
Definīcija:Kāda rādītāja pieļaujamais, ierobežotais lielums, kas tiek uzskatīts par vislabāko, mērķtiecīgāko. Praksē izstrādā un lieto, piem., darba normu, materiālu izlietojuma normu, ražošanas krājumu normu, kā arī Δ obligātām banku rezervēm, atsevišķo uzņēmējsabiedrības formu dibināšanas kapitāliem u. c.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENstandard
LVstandarts
RUстандарт
DEStandard
FRstandard; étalon; norme
J. Dolacis. Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca. — R., 1998
56 Lauksaimniecība
ENstandard
LVnormatīvs1
RUстандарт
DEStandard
FRstandard
Definīcija:lietv. Normu apkopojums, kas formāli iestrādātas dokumentā, lai regulētu kādas nozares darbības jomu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENstandard; norm
LVnorma
RUнорма
DENorm
FRnorme; standard; règle
Definīcija:Uzvedības vai attieksmes standarts, kas ir vispārpieņemts kādā sociālajā grupā vai noteikta laikmeta sabiedrībā. Normas var būt formulētas rakstveidā, piemēram, likumā, līgumā, kodeksā, politikas pamatnostādnēs vai citā dokumentā. Normas formāli un neformāli regulē indivīdu savstarpējās attiecības, darbību, uzvedību, izturēšanos u. tml., lai uzturētu noteiktā sabiedrībā pieņemto kārtību, arī veicinātu cilvēktiesību ievērošanu un preventīvi atturētu no nelikumīgām darbībām.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENstandard
LVstandarts
RUстандарт
DEStandard
FRstandard
Definīcija:Konkrētas institūcijas apstiprināts dokuments, kas ietver vispārīgus un daudzkārtēji piemērojamus noteikumus, norādījumus vai raksturojumu dažāda veida darbībām vai to rezultātam un kura mērķis ir optimāli sakārtot noteiktu jomu. Izglītības jomas darbības regulēšanai tiek izmantots valsts izglītības standarts.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca