Definīcija:1. Elektroniska ierīce, kas sastāv no daudziem miniatūriem tranzistoriem, rezistoriem u. c. shēmas elementiem, kas apvienoti vienā monolītā blokā. 2. Elektroniskā shēma, kas veic noteiktu funkciju vienā pusvadītāja kristālā, kurā šim nolūkam izvietoti visi nepieciešamie šās shēmas elementi.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000