Definīcija:Noturīgs skatījums pašam uz sevi, kas balstās savu zināšanu, spēju, prasmju, darbības, vērtību apzināšanā. Pašcieņa veidojas, indivīdam adekvāti izvērtējot savas stiprās un vājās puses, iespējas un ierobežojumus, kā arī apzinoties savas tiesības. Pašcieņai ir raksturīga uzticēšanās sev, veselīga pašpaļāvība, pašlepnums, pašapziņa. Zema pašcieņa rada pārlieku jūtīgumu pret kritiku, bailes no neveiksmes, iztapīgumu, pakļaušanos.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENpride
LVpašlepnums
RUчувство собственного достоинства
DESelbstbewusstsein; Selbstachtung; Hochmut
FRsentiment de sa dignité; respect de soi-même; respect de soi
Definīcija:Rakstura iezīme, kas izpaužas kā augsta pašapziņa, kā izteikta pašcieņa, kā lepnums pašam par sevi. Pārāk izteikts pašlepnums traucē objektīvi uztvert realitāti, faktisko stāvokli vai situāciju, tas var veicināt pārākuma apziņu, iedomību, augstprātību, bet veselīgs pašlepnums pasargā no nelabvēlīgas ietekmes un pakļaušanās tai, arī no negodprātīgas rīcības.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca