Definīcija:Nepieciešams nosacījums, priekšnoteikums, lai kaut ko, piemēram, procesu vai parādību, veidotu un attīstītu. Pamats ir tas, uz kā balstīties, nepieciešamais kaut kā izveidei, pastāvēšanai, piemēram, noteiktu zināšanu kopums ir pamats jaunu zināšanu apgūšanai. Pamats var būt abstrakts, piemēram, pieņēmums vai ideja var būt pamats pētījumam; konceptuāli vispārinājumi var būt pamats teorijas veidošanai. Pamats var būt arī materiāls, fizisks, piemēram, dators ir attālinātu mācību pamats.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENmind
LVprāts
RUум; разум
DEVerstand; Intellekt
FRraison; intellect; esprit
Definīcija:Viens no kognitīvo procesu izpausmes veidiem, kas saistāms ar apziņu, domāšanu, intelektu. Prāts kā psihisko norišu kopums rada iespēju apzināties, saprast, spriest, mācīties un gūt pieredzi. Prāts aktīvi apstrādā izziņas procesā uztverto informāciju, prāta darbības rezultāts ir domāšana, bet augstākā pakāpe – izpratne. Izglītības procesā runā par prāta spējām, prāta vingrināšanu, prāta attīstību, arī par prāta funkciju traucējumiem.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENsense; intellect
LVsaprāts
RUразум; рассудок
DEVerstand; Vernunft
FRraison
Definīcija:Cilvēka spēja savā apziņā izmantot prāta darbību – domāšanu, spriešanu, lēmumu pieņemšanu. Saprāts ļauj pārdomāti un apzināti izturēties pret jebkuru dzīves situāciju, veidot par to savu viedokli un attieksmi. Saprātam mēdz pretstatīt jūtas un emocionalitāti, taču tie pastāv ciešā saistībā. Bieži piemin veselo saprātu, kas nozīmē noteiktām domāšanas, darbības un rīcības normām atbilstošu saprātu, kurš var būt svarīgāks faktors lēmumu pieņemšanā nekā vadlīnijas un instrukcijas.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca