Definīcija:Uzņēmuma nākamās iespējamās atrašanās vietas noteikšana. Δ pirmkārt tiek ņemta vērā ražošanu ietekmējošo faktoru — noieta tirgu, izejvielu, darbaspēka un enerģijas avotu esamība; nozīmīgi ir arī satiksmes ceļi, dažādi nodokļi, zemas cenas, dabas aizsardzības noteikumi, tradīcijas u. c. nosacījumi.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENallocation policy
LVizvietošanas politika; resursu izvietošanas politika
RUполитика размещения; аллокационная политика
DEAllokationspolitik
FRpolitique de localisation
Definīcija:Valsts ražošanas resursu, nacionālā ienākuma, nacionālā kopprodukta sadales politika, kuras uzdevums ir kādā periodā nodrošināt tādu galveno ražošanas faktoru izvietojumu, lai, tos izlietojot, varētu gūt maksimāli labus rezultātus. Δ nepieciešama arī, lai noteiktu, kuras ir svarīgākās tautsaimniecības nozares, kurām dodamas noteiktas priekšrocības katrā periodā, kā arī radītu priekšnoteikumus brīvai konkurencei. Δ norobežojas no cenu veidošanas mehānisma, bet tā veicina tirgus piepildīšanu ar precēm un cenšas panākt, lai ražotājiem būtu izdevīgi ražot trūkstošās preces, lai valsts sekmētu tās attīstībai būtiski svarīgu preču ražošanu un pakalpojumu veikšanu.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000