Definīcija:starp fizisko personu un apgabalu, parasti valsti vai teritoriju, pastāvoša saikne, kas šai personai piešķir visaptverošas politiskās, pilsoniskās un sociālās tiesības
Definīcija:Uz etniskās identitātes pamata izveidojusies cilvēku kopība, kuru apvieno valoda, kultūra, vēsturiskā atmiņa un izcelsmes teritorija. Tautība ir, piemēram, latvietis, vācietis, ukrainis, krievs, polis, lietuvietis, čehs. Mūsdienās vārds tautība tiek lietots arī kā sinonīms vārdam nācija. Tautības, kas dzīvo ārpus savas izcelsmes teritorijas vai valsts, rūpējoties par savas etniskās identitātes saglabāšanu un tiesību aizsardzību, var veidot noteiktas tautības cilvēku apvienības, arī formālās un neformālās izglītības institūcijas, piemēram, mazākumtautību skolas.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENnationality
LVpilsonība
FRnationalité; citoyenneté
VVC izstrādātie politikas, tiesību un valsts pārvaldes termini
12 TIESLIETAS
ENnationality
LVtautība; pavalstniecība; valstspiederība; valsts piederība
DEStaatsangehörigkeit
FRnationalité
VVC izstrādātie politikas, tiesību un valsts pārvaldes termini
12 TIESLIETAS
ENnationality
LVtautība; pavalstniecība; valstspiederība
DEStaatsangehörigkeit
FRnationalité
VVC izstrādātie politikas, tiesību un valsts pārvaldes termini