Definīcija:Materiālo vērtību (zemes u. c.) nodošana uz līguma pamata nomnieka lietošanā, par ko nomnieks maksā nomas maksu. Samērā plaši izplatīta ir zemes Δ (ko Latvijā pirms 1940. g. sauca par zemes renti), kad viens zemes īpašnieks, lai iegūtu lielāku apsaimniekojamo platību, slēdz nomas līgumu ar citu zemes īpašnieku.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000