Definīcija:1. Viens no matemātiskās filozofijas virzieniem, kas cenšas identificēt matemātiku ar loģiku. 2. Ekonomisko uzdevumu risināšanas metode, lai, izmantojot matemātisko loģiku, pilnīgotu vadības funkcijas u. c. 3. Ekonomikas disciplīna par preču apgrozījumu, transporta un noliktavu saimniecības loģisku vadīšanas sistēmu. Δ šajā nozīmē var būt makroekonomiskais un mikroekonomiskais līmenis. Makroekonomiskais līmenis ir preču plūsmu organizēšana tautsaimniecības mērogā, bet mikroekonomiskais — uzņēmuma iekšējo kravas plūsmu racionāla vadīšana: transporta, ekspedīcijas, uzglabāšanas, iesaiņošanas, kraušanas darbu veikšana visās ražojumu izgatavošanas vai pakalpojumu veikšanas stadijās (resursu apgādē, ražošanā un pārdošanā). Δ uzdevums ir visus šos procesus savstarpēji saistīt, un tāpēc ir nepieciešama labi izveidota informācijas sistēma. Δ jēdzienu pirmo reizi izmantoja Bizantijas imperators Leons VI (866–912) militārā jomā. Kā matemātisku plānošanas sistēmu Δ Otrā pasaules kara laikā lietoja amerikāņi, lai risinātu centrālās militārās pavēlniecības un atsevišķo štābu savstarpējos vadības jautājumus. Mūsdienās Δ plaši lieto visās tautsaimniecības un uzņēmumu vadības jomās.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
Definīcija:Zinātnes nozare par to, kā plānot un veikt bruņoto spēku pārvietošanos un nodrošināt to darbību. Jēdziena plašākajā nozīmē tie ir militāro operāciju aspekti, kas saistīti ar: a. materiāldaļas projektēšanu un izveidi, iegādi, uzglabāšanu, transportēšanu, sadalīšanu, tehnisko apkopi, evakuēšanu un izvietošanu; b. personāla transportēšanu; c. dažādām militārām iestādēm vajadzīgo objektu iegādi, celšanu, uzturēšanu, to darbības nodrošināšanu un izvietošanu; d. pakalpojumu iegādi vai sniegšanu; un e. medicīniskā un veselības aprūpes dienesta darbības nodrošināšanu. 1/12/93
VVC izstrādātie aizsardzības, militārās zinātnes un bruņoto spēku termini
