Definīcija:Vienā mācību priekšmetā vai mācību jomā apgūto zināšanu un prasmju lietpratīga un mērķtiecīga izmantošana citā mācību priekšmetā, saglabājot katra mācību priekšmeta specifiku. Piemēram, zināšanas par kādu vēstures periodu tiek izmantotas literatūrā un mūzikā, lai atklātu laikmeta kontekstu labākai kultūras faktu izpratnei. Starppriekšmetu saiknes izveide un nodrošināšana ir dažādu mācību priekšmetu skolotāju sadarbības rezultāts.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca