Definīcija:Cilvēka prāts, domāšanas un spriešanas spēja, saprāts.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENintellect; intelligence
LVintelekts
RUум; интеллект
DEIntellekt
FRintellect; intelligence
Definīcija:Prāta spējas, saprāts, kas nodrošina iespēju mērķtiecīgi darboties, racionāli domāt un efektīvi izmantot vidi. Vispārējā intelekta mērīšanai izmanto intelekta koeficientu (IQ), ko nosaka ar īpašu standartizētu testu palīdzību. Izglītībā intelektu saista arī ar speciālajām spējām, piemēram, lingvistiskajām, loģiski matemātiskajām, vizuāli telpiskajām.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENmind
LVprāts
RUум; разум
DEVerstand; Intellekt
FRraison; intellect; esprit
Definīcija:Viens no kognitīvo procesu izpausmes veidiem, kas saistāms ar apziņu, domāšanu, intelektu. Prāts kā psihisko norišu kopums rada iespēju apzināties, saprast, spriest, mācīties un gūt pieredzi. Prāts aktīvi apstrādā izziņas procesā uztverto informāciju, prāta darbības rezultāts ir domāšana, bet augstākā pakāpe – izpratne. Izglītības procesā runā par prāta spējām, prāta vingrināšanu, prāta attīstību, arī par prāta funkciju traucējumiem.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca