Definīcija:Datoru sistēmas tehniskā daļa, kurā ietilpst elektriskās, elektroniskās un elektromehāniskās shēmas, ierīces un to savienojumi (procesori, diski vai magnētiskās lentes, informācijas uzkrāšanas iekārtas, ekrāni, tastatūra, printeri u. c.), kā arī konstruktīvie elementi (statnes u. c.). Δ pretējais jēdziens ir programmu nodrošinājums (programmatūra).
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
Definīcija:mašīnu un saistītās programmatūras kopums, kas tieši atbalsta vai apkalpo centrālās datošanas darbību vai arī veic aritmētiskas un/vai loģiskas darbības ar informāciju, izmantojot iekšēji uzglabātas vai ārēji kontrolētas programmas